Termini zinātnē un tehnikā No iepriekš iztirzātā varam secināt, ka HPC tehnoloģiju lietošana ļauj iegūt jaunas atziņas, kas uzlabo cilvēku zināšanas un rada ievērojamas konkurences priekšrocības gan uzņēmējdarbībā, gan zinātnē. Piemēram, HPC izmanto, lai sekvencētu DNS, automatizētu akciju tirdzniecību un darbinātu mākslīgā intelekta algoritmus un simulācijas, piemēram, tādas, kas nodrošina pašbraucošus automobiļus, kas reālā laikā analizē datu straumēšanu no sensoriem, radariem un GPS sistēmām, pieņem lēmumus sekundes daļās.Runājot par HPC tematiku, tiek izmantota virkne dažādu terminu un noteikts žargons, kā redzams iepriekšējā rindkopā. Tādēļ, lai palīdzētu labāk izprast kursa saturu, zemāk ir apkopoti būtiskākie termini. Daļa no tiem detalizētāk tiks apskatīti arī turpmākajā kursā. Algoritms ir ierobežotu noteikumu vai instrukciju kopums, kas tiek ievērots aprēķinos vai citās problēmu risināšanas darbībās. Termins nāk no persiešu senā matemātiķa vārda - Muḥammad ibn Mūsā al-Khwārizmī. Tāpat arī nosaukums “algebra” cēlies no šī matemātiķa darbiem. Tā ir soli pa solim procedūra problēmas risināšanai vai kāda mērķa sasniegšanai. Algoritmi tiek izmantoti dažādās jomās, tostarp datorzinātnēs, matemātikā un datu apstrādē. Tie darbojas kā precīzs norādījumu saraksts, kas soli pa solim definē noteiktas darbības. Algoritmus var izteikt ar dabiskās valodas, programmēšanas valodas, blokshēmu un vadības tabulu palīdzību. Tos izmanto, lai atrisinātu konkrētas problēmas, sākot no vienkāršiem līdz sarežģītiem uzdevumiem, piemēram, skaitļu kopu šķirošana vai lietotāju satura ieteikšana sociālajos medijos.Algoritmu izmantošanas piemēri ikdienas dzīvē:Apavu siešana: apavu siešanas process ir algoritms, jo tas ietver darbību kopumu, kas tiek konsekventi ievērots, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Receptes ievērošana: receptes ir instrukciju kopums, kas palīdz ēdiena gatavošanas procesā. Objektu klasificēšana: objektu šķirošana dažādās kategorijās, piemēram, pārtikas grupās. Luksofora signāli: sarkanās, dzeltenās un zaļās gaismas secība krustojumā ir algoritms, kas palīdz regulēt satiksmes plūsmu. Sejas atpazīšana: seju identificēšanai un atpazīšanai izmanto specifiskus algoritmus, kas ir izplatīti drošības sistēmu un sociālo mediju platformu risinājumos. Informācijas meklēšana internetā: meklētājprogramma izmanto algoritmus, lai sakārtotu vietnes un nodrošinātu atbilstošus meklēšanas rezultātus, tādējādi lietotājiem atvieglojot vajadzīgās informācijas atrašanu. Datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa, kurā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, iekārtas un to savienojumi (t.sk. dažādas ievadizvades ierīces, rādītājierīces u.c.), kā arī konstruktīvie elementi. Aparatūra ir būtiska, lai dators darbotos un veiktu tādus uzdevumus kā datu aprēķināšana, informācijas glabāšana, ievades apstrāde un izvades nodrošināšana. To var klasificēt kā iekšējās vai ārējās komponentes. Dati ir faktu, skaitļu vai informācijas kopums, ko var izmantot, lai attēlotu situāciju vai procesu. Tiem var būt dažādas formas, piemēram, cipari, teksts, attēli vai audio. Dati ir būtiski, lai pieņemtu lēmumus, analizētu tendences un izprastu modeļus. Datoru kontekstā dati attiecas uz informāciju, ko dators apstrādā, glabā un manipulē. Datori izmanto datus, lai veiktu aprēķinus, kontrolētu citas iekārtas, kā arī uzglabātu un sakārtotu informāciju elektroniski. Dators ir programmējama elektroniska ierīce, kas var uzglabāt, izgūt un apstrādāt datus dažādu uzdevumu veikšanai. To var izmantot vārdu, ciparu un attēlu glabāšanai, kārtošanai un atrašanai, kā arī aprēķinu veikšanai un citu iekārtu vadīšanai. Mūsdienu datori var veikt plašu darbību klāstu, kas pazīstams kā programmas, ļaujot tiem automātiski veikt aritmētisko vai loģisko darbību secības. Dators sastāv gan no aparatūras, kas ietver fiziskās un elektroniskās komponentes, gan no programmatūras, kas ietver instrukciju, datu vai programmu kopumu, ko izmanto datora darbināšanai un konkrētu uzdevumu izpildei. Modeļi var būt dažāda veida: fiziski objekti, izdomāti objekti, abstrakti objekti, apraksti, vienādojumi vai dažādas kombinācijas no tiem. Modeļi raksturo svarīgākās īpašības lietām vai procesiem, bet nav reālās lietas vai reālie procesi. Skaitļošanas modelis ietver trīs sastāvdaļas: ieejas datus, datu apstrādi un izejas datus. Fiziskie modeļi tiek izmantoti, lai attēlotu reālās pasaules objektus vai sistēmas mazākā, vieglāk pārvaldāmā formā, ļaujot cilvēkiem tos vieglāk izpētīt un saprast. Piemēram, arhitekti izmanto fiziskos modeļus, lai pārbaudītu ēku dizainu pirms to uzcelšanas, savukārt inženieri izmanto fiziskos modeļus, lai pārbaudītu lidmašīnu un automašīnu aerodinamiku. Fiziskos modeļus var izgatavot no dažādiem materiāliem, tostarp plastmasas, koka un metāla, un tos var izmantot, lai pētītu visu, sākot no cilvēka ķermeņa līdz ģeoloģiskiem veidojumiem. Modelēšanai var būt dažādas nozīmes atkarībā no konteksta. Kopumā modelēšana attiecas uz kaut kā attēlojuma izveides procesu, parasti mazākā mērogā. Tas var ietvert objekta vai sistēmas fiziska vai datora modeļa izveidi, piemēram, lidmašīnas modeli vai laikapstākļu sistēmas simulācija. Modelēšanu var izmantot dažādās jomās, tostarp militārajā plānošanā, inženierzinātnēs arī mākslā. Programmatūra ir instrukciju, datu vai datorprogrammu kopums, ko izmanto datoru darbināšanai un konkrētu uzdevumu izpildei. Tā ir pretēja aparatūrai, kas atbilst datora fiziskajai daļai. Programmatūru var uzskatīt par datora mainīgo daļu, savukārt aparatūra ir nemainīgā daļa. Divas galvenās programmatūras kategorijas ir lietojumprogrammatūra un sistēmas programmatūra.Lietojumprogrammatūra ir izstrādāta, lai izpildītu noteiktas vajadzības vai veiktu uzdevumus, piemēram, tekstapstrādes programmas, izklājlapas un datu bāzes pārvaldības sistēmas. Sistēmas programmatūra ir atbildīga par datora aparatūras darbināšanu un platformas nodrošināšanu lietojumprogrammu darbībai. Sistēmas programmatūras piemēri ir operētājsistēmas, datoru valodu tulki un sistēmas palīgprogrammas (utilītas). Simulācija attiecas uz reālās pasaules sistēmas vai procesa modeļa vai attēlojuma izveides procesu, bieži izmantojot datoru. Tas ietver matemātisko modeļu un algoritmu izmantošanu, lai modelētu sistēmas vai procesa uzvedību dažādos apstākļos. Simulācijas var izmantot, lai pārbaudītu sistēmas veiktspēju, prognozētu tās uzvedību vai optimizētu tās dizainu. Simulāciju piemēri ir kosmosa lidojumu datorsimulācijas, laika apstākļu simulācijas un rūpniecisko procesu simulācijas. Simulācijas var izmantot dažādās jomās, tostarp medicīnā, inženierzinātnēs un militārajā plānošanā. Tehnoloģijas attiecas uz zinātnisko atziņu pielietošanu praktiskiem mērķiem, īpaši rūpniecībā. Tās ietver instrumentu, mašīnu, materiālu un procesu izstrādi un izmantošanu, lai atrisinātu problēmas un uzlabotu efektivitāti. Tehnoloģiju var izmantot dažādās jomās, tostarp medicīnā, inženierzinātnēs, komunikācijās un transportā. Tas ietver plašu darbību klāstu, sākot no jaunu produktu projektēšanas un izstrādes līdz esošo sistēmu ieviešanai un uzturēšanai. Mūsdienu pasaulē gan zinātnē, gan tehnoloģiju jomā, gan ar zināmiem izņēmumiem arī starptautiskajā tirdzniecībā tiek izmantota Starptautiskā mērvienību sistēma SI.Starptautiskās https://enciklopedija.lv/skirklis/147273-m%C4%93rvien%C4%ABbu-sist%C4%93mas mērvienību sistēmas pamatu veido septiņas mērvienības:laika mērvienība sekunde, ko definē ar cēzija atoma izstarotā elektromagnētiskā viļņa frekvenci; garuma mērvienība metrs, kuru definē gaismas ātrums; masas mērvienība kilograms, ko definē ar Planka konstanti; strāvas stipruma mērvienība, kuru definē ar elektrona elektriskā lādiņa palīdzību; temperatūras mērvienība Kelvina grāds, kuru definē ar Bolcmaņa konstantes palīdzību; vielas daudzums mols, kuru definē ar Avogadro skaitļa palīdzību; starojuma intensitātes mērvienība kandela. Datorzinātņu un skaitļošanas zinātnes kontekstā dažādu mērvienību izmantošana aptver plašu spektru, sākot no mikromēroga komponentēm līdz gigamērogam, runājot par datu pārraides ātrumu. Mikromērogā, kur skaitļošanas procesus apskata atsevišķu tranzistoru un elektrisko signālu līmenī, tādām mērvienībām kā nanometri (nm) ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu pusvadītāju īpašības. Savukārt frekvences gadījumos, kad apskata atsevišķu apstrādes elementu un shēma darbību, bieži izsaka megahercos (MHz) un gigahercos (GHz). Šīs mērvienības kvantitatīvi raksturo mikroprocesoru takts frekvences, nosakot ātrumu, kādā tiek izpildītas instrukcijas un veikti aprēķini. Tādas mērvienības kā milimetri (mm) un centimetri (cm) kļūst aktuālas, novērtējot datora aparatūras komponenšu izmērus. Tā kā skaitļošanas sistēmas attīstās arī makromērogā, aptverot datu centrus, tīklus un mākoņa infrastruktūru, tiek izmantotas arī tādas mērvienības kā metri (m) un kilometri (km), lai izmērītu fizisko attālumu starp serveriem un globālo sakaru tīklu garumu. Tīkla joslas platumu bieži mēra megabitos vai gigabitos sekundē, savukārt datu pārraides ātrums var pat atbilst terabitiem sekundē. null https://github.com/viktorszagorskis/hpc-pamati/blob/main/pix/MervienibasFonsTumssSmall.png?raw=true Mērvienības null https://github.com/viktorszagorskis/hpc-pamati/blob/main/pix/Mervienibas21FonsTumss.png?raw=true Mērvienības Žargons